JAUNU STRATĒĢIJU ĪSTENOŠANA UN PIELĀGOŠANA KONKRĒTOS JAUNATNES KONTEKSTOS
Daudzās valstīs jaunatnes darba stratēģijas ir valsts izglītības un sociālās sistēmas neatņemama sastāvdaļa, un tās īsteno profesionāli jaunatnes darbinieki. Citās valstīs darbs ar jaunatni tiek praktizēts bez tā oficiālas iekļaušanas šajās sistēmās un to galvenokārt veic jaunatnes organizācijas, algoti darbinieki un brīvprātīgie, kuriem ir pieredze vai kuri ir izglītoti jomā, kas ir tuvu darbam ar jauniešiem vai izglītībai. Ir valstis, kur darbs ar jaunatni ir šo divu formu kombinācija. Neatkarīgi no statusa, darbs ar jaunatni pastāv, lai palīdzētu jauniešu personiskajai un profesionālajai attīstībai. Tāpēc jaunatnes darba politikai ir nepārtraukti jāseko un jāpiemēro jauniešu vajadzībām, kas saistītas ar viņu attīstību un iesaistīšanos sabiedrībā. Jauniešu personīgā un profesionālā attīstība ir plūstošs jēdziens, ko veido sabiedrības attīstība. Stratēģijas darbā ar jaunatni ir jāpielāgo vai jāīsteno jaunas, lai darbs ar jaunatni spētu risināt jauniešu pašreizējās vajadzības un jautājumus.
Šī moduļa mērķis ir uzsvērt nepieciešamību īstenot un pielāgot jaunas stratēģijas darbam ar jauniešiem, kā arī nodrošināt jaunatnes darbiniekus ar zināšanām, kas var palīdzēt viņiem pielāgot un īstenot tās darbā ar profesionāļu konkrēto jaunatnes grupu.
Moduļu mērķi
- palīdzēt jaunatnes darbiniekiem labāk izprast jaunās stratēģijas darbā ar jaunatni un tās ieviešanas procesus un soļus;
- sagatavot jaunatnes darbiniekus iespējamajiem izaicinājumiem, īstenojot vai pielāgojot jaunu stratēģiju darbā ar jaunatni;
- iepazīstināt jaunatnes darbiniekus ar Eiropas Savienības stratēģiju, kā galveno jaunatnes stratēģiju, kas nosaka prioritātes darbā ar jaunatni Eiropas līmenī;
- nodrošināt jaunatnes darbiniekiem iespēju mācīties no iepriekšējās pieredzes, īstenojot un pielāgojot jaunu stratēģiju darbā ar jaunatni.
Apguves rezultāti
Pēc šī moduļa pabeigšanas sagaidāms, ka dalībnieki/ izglītojamie/ jaunatnes darbinieki:
- spēs veiksmīgi īstenot un/vai pielāgot jaunu stratēģiju darbam ar jauniešiem savā kopienā;
- labāk sagatavoties iespējamajiem izaicinājumiem, kas varētu ietekmēt jaunās stratēģijas īstenošanu un/vai pielāgošanu darbā ar jaunatni savā kopienā;
- labāk iepazīties ar Eiropas Savienības stratēģijas prioritātēm, uz kurām var balstīties viņu specifiskā politika un mērķi darbā ar jaunatni.
I. Jaunās stratēģijas ieviešanas soļi darbā ar jaunatni
Stratēģijas īstenošana ir noteiktas stratēģijas pārvēršana organizētā darbībā, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus. Jaunatnes darbinieku panākumi un viņu izstrādātās stratēģijas lielā mērā ir atkarīgas no to darbinieku spējas efektīvi īstenot savus plānus un lēmumus. Lai atvieglotu šo izšķirošo procesu, ir lietderīgi sadalīt un novērot stratēģijas īstenošanu vairākos posmos.
Galvenie soļi stratēģijas īstenošanā darbā ar jaunatni
- Rīcības plāna sagatavošana un iespējamo šķēršļu noteikšana
- Lomu un pienākumu noteikšana un uzdevumu noteikšana
- Veiktspējas un progresa uzraudzība
- Darbības pielāgošana un koriģēšana
- Veikuma slēgšana un pārskatīšana
Pirmais solis jaunas stratēģijas īstenošanā ir detalizēta rīcības plāna sagatavošana ar konkrētu un skaidru termiņu, darbību, pieeju un izmantojamo resursu aprakstu. Ja nav skaidra priekšstata par mērķu sasniegšanu, tad stratēģijas īstenošana var būt sarežģīta.
Ir ārkārtīgi svarīgi noteikt rīcības plānu, kas ir sasniedzams un atbilst spējām, resursiem un apstākļiem. Iesaistīšanās plānā un mērķos, kas nav reāli, var izraisīt vilšanos, enerģijas trūkumu un motivāciju komandas darbam.
Vēl viens svarīgs punkts, sagatavojot rīcības plānu, ir analizēt, kādi iespējamie šķēršļi var notikt vienā vai vairākos projekta posmos un apdraudēt projekta mērķu sasniegšanu, un iespējamos risinājumus šiem riskiem. Jo labāka sagatavošanās, jo veiksmīgāka būs plāna īstenošana.
Šajā posmā ir lietderīgi izpētīt pieejamos resursus, tostarp arī organizācijas darbiniekus, brīvprātīgos, komandas un saistītās vienības organizācijas struktūrā. Ieskicējiet skaidru priekšstatu, par ko katrs resurss ir atbildīgs, kā arī komunikācijas shēmu, kas būtu jāievēro ikvienam, kas ir iesaistīts stratēģijas īstenošanā.
Stratēģisko plānu īstenošanai nepieciešama cieša komunikācija starp procesā iesaistītajām personām. Tām ir jāzina, kā un cik bieži nepieciešams mijiedarboties savā starpā, kā arī to, kas ir lēmumu pieņēmēji un kas par ko ir atbildīgi.
Detalizēti izplānojiet pienākumus un to izpildes laikus. Pārskatiet rīcības plāna grafiku un mērķu sarakstu un piešķiriet uzdevumus attiecīgajiem komandas locekļiem ar vēlamajiem termiņiem.
Kad plāns ir īstenots, nepieciešams regulāri pārbaudīt plāna attīstības gaitu. Lai efektīvi uzraudzītu progresu, iesakām izmantot iknedēļas, ikmēneša, pusgada un gada pārskatus un reģistrācijas, lai saņemtu atsauksmes, sniegtu atjauninājumus, nospraustu jaunus termiņus un starpposma mērķus un nodrošinātu visu pienākumu un pašu komandu saskaņošanu.
Plānotā darbība var mainīties jebkurā procesa posmā, dēļ neparedzētiem jautājumiem vai problēmām. Dažreiz sākotnējie mērķi būs jāmaina, mainoties apstākļiem, no kuriem ir atkarīga stratēģija. Tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgam, elastīgam un gatavam mainīt vai pielāgot plānus, nekā akli pieturēties pie sākotnējiem mērķiem.
Kad stratēģija ir ieviesta, pārskatiet procesu un novērtējiet, kā viss gāja. Uzdodiet šādus jautājumus:
- Vai stratēģijas mērķi ir sasniegti? Ja nē, kāpēc?
- Vai sākotnējā stratēģija un rīcības plāns tika ievērots un realizēts kā plānots?
- Kādi šķēršļi (paredzēti un neparedzēti) atklājās procesa laikā? Vai tie tika pārvarēti? Kā no tiem izvairīties nākotnē?
- Cik apmierinātas ir ieinteresētās personas ar stratēģijas rezultātiem?
- Kāds ir rezultātu ietekmes līmenis?
- Kādu pieredzi jūs ieguvāt no ieviešanas procesa?
Lai novērtētu stratēģijas mērķu un rezultātu sasniegšanu, kā arī ietekmi uz mērķa grupām, ir lietderīgi piemērot dažādus vērtēšanas rādītāju kopumus, piemēram, kvantitatīvos rādītājus (jauniešu skaitu, jauniešu organizācijas vai citas struktūras, kas iesaistītas stratēģijas veikšanā un gūst no tā labumu), kvalitatīvie rādītāji (procentuāli, cik jauniešu ir apmierināti ar stratēģijas īstenošanas rezultātiem un to ietekmi uz viņiem) un produktivitātes rādītāji (uzrāda uzdevumu izpildes pakāpi attiecībā pret plānotajām vienībām).
II. Izaicinājumi īstenojot jaunu stratēģiju darbā ar jaunatni
Jaunas stratēģijas īstenošanu bieži var kavēt dažādi izaicinājumi. Izpratne par visbiežāk sastopamajiem un iespējamajiem izaicinājumiem stratēģijas īstenošanas procesā palīdzēs izvairīties no šiem šķēršļiem vai būt labāk sagatavotiem.
Stratēģijai vajadzētu piemist skaidriem un sasniedzamiem mērķiem, labi plānotiem termiņiem, atbilstošam lomu un pienākumu sadalījumam, kā arī pieejamo resursu detalizētai analīzei. Tie ir stratēģijas pamati, kurus rūpīgi jāsagatavo, lai stratēģija sniegtu vēlamos rezultātus. Tāpēc strādājiet pie stabilas un reālistiskas stratēģijas izklāsta, cik nepieciešams. Centieties neizvirzīt tādus mērķus un atskaites punktus, kurus ir grūti pārvaldīt. Izvairieties deleģēt neskaidrus pienākumus vai milzīgu darbu, kas jāveic pārāk ātri un īsos termiņos. Iztēlojaties stratēģijas piepildīšanas procesu jau pirms uzsākšanas.
Stratēģijas īstenošana bieži sākas tikai ar vispārēju novērtējumu par to, kādi resursi ir nepieciešami. Ja procesa laikā netiek pienācīgi pārskatīti pieejamie, cilvēkresursi, finanšu un citi resursi, pastāv liela varbūtība saskarties ar problēmām, kas var nopietni ietekmēt īstenošanas procesu. Šī iemesla dēļ pirms ieviešanas ir svarīgi sagatavot precīzu resursu analīzi. Turklāt ir ieteicams pastāvīgi uzraudzīt resursu piešķiršanu un izmantošanu visā ieviešanas procesā, lai agrīnā stadijā varētu atklāt iespējamo resursu trūkumu un apsvērt risinājumus.
Jauno plānu nevar pārvērst darbībā bez komandas kompetences, zināšanām un apmācības. Deleģējot uzdevumus un pienākumus, ir svarīgi, lai katram komandas loceklim būtu nepieciešamās prasmes un zināšanas uzticēto uzdevumu izpildīšanai. Cilvēkresursu pārdale vai vajadzības gadījumā tālākizglītības nodrošināšana, var palīdzēt nodrošināt darba kvalitāti un profesionālu rezultātu sasniegšanu.
Uzticama, pārredzama un regulāra komunikācija starp darbiniekiem vai komandas locekļiem ir ne tikai efektīvas organizācijas kvalitātes rādītājs, bet arī nepieciešams solis ikvienam mēģinājumam pārveidot plānu konkrētā rīcībā. Komunikācijas un sadarbības trūkums starp komandām un individuāliem var izraisīt neorganizētu un neefektīvu darbu. Lai novērstu šāda veida problēmas, izšķiroša nozīme ir komunikācijas kanālu izveidei, saziņas koordinēšanai un rūpīgai grafika un uzdevumu sadales plānošanai.
Var teikt, ka jaunas stratēģijas īstenošana nekad nebūs beigusies. Būtu regulāri jāplāno jaunās stratēģijas pārskatīšana, lai pārbaudītu procesu un pārliecinātos, ka plāns sniedz paredzētos rezultātus, kā arī vajadzības gadījumā veikt pielāgojumus. To var panākt ar sanāksmēm, ziņošanu un novērtēšanu noteiktā laika periodā.
III. Galveno jaunatnes stratēģiju pārskats: Eiropas Savienības Jaunatnes Stratēģija
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, jaunieši vecumā no 10 līdz 24 gadiem veido ceturto daļu no pasaules iedzīvotāju kopskaita, kas ir lielākā jauniešu paaudze vēsturē. Šo 1,8 miljardu cilvēku kompetence, ambīcijas un sasniegumi veidos nākotni. Ņemot vērā jauniešu personiskās un profesionālās attīstības nozīmi sabiedrības attīstībā, darbs ar jaunatni ir kļuvis par prioritāti valsts, Eiropas un pasaules līmenī, kā rezultātā dažādās valstīs tiek izveidotas un īstenotas dažādas jaunatnes politikas.
Zemāk esošajā sadaļā varat atrast informāciju par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas galvenajām iezīmēm un būtību, kas ir viena no visatbilstošākajām jauniešu attīstības programmām.
Pamatojoties uz 2018. gada Eiropas Savienības Padomes pieņemto rezolūciju, ES jaunatnes stratēģija ir pamats ES jaunatnes politikas sadarbībai 2019.–2027. gadam. Plāna mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, atbalstīt sociālo un pilsonisko iesaistīšanos un nodrošināt, ka visiem jauniešiem ir nepieciešamie resursi, lai piedalītos sabiedrībā.
Jo īpaši ES jaunatnes stratēģija koncentrējas uz sekojošiem 11 Eiropas jaunatnes mērķiem, kurus atspoguļo Eiropas jauniešu viedokļi:
- Savienot ES ar jaunatni
- Visu dzimumu vienlīdzība
- Iekļaujošas sabiedrības
- Informācija un konstruktīvs dialogs
- Garīgā veselība un labklājība
- Lauku jaunatnes virzība uz priekšu
- Kvalitatīva nodarbinātība visiem
- Kvalitatīva mācīšanās
- Telpa un līdzdalība visiem
- 10.Ilgtspējīga zaļā Eiropa
- 11.Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas
Stratēģijas centrā ir trīs galvenie darbības veidi: iesaistīties, apvienot, pilnvarot.
ES jaunatnes stratēģijas mērķis ir panākt jēgpilnu jauniešu pilsonisko, ekonomisko, sociālo, kultūras un politisko līdzdalību.
Komunikācija un pieredzes apmaiņa ir izšķiroša vērtība solidaritātei un Eiropas Savienības attīstībai nākotnē. Šī saikne notiek, izmantojot dažādus mobilitātes veidus.
Jauniešu pilnvarošana šajā kontekstā nozīmē mudināt viņus pašiem uzņemties atbildību par savu dzīvi. Mūsdienās jaunieši visā Eiropā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem un darbs ar jaunatni visās tā izpausmēs var kalpot par iespēju sasniegt pilnvaras.
ES Jaunatnes stratēģijas mērķu un uzdevumu sasniegšana tiek īstenota, izmantojot dažādus instrumentus, kā piemēram:
- savstarpējas mācīšanās aktivitātes (ekspertu grupas un mācības starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un attiecīgajām ieinteresētajām personām);
- saskaņoti nacionālie pasākumu plānotāji (dalībvalstis saskaņo savas prioritātes ar ES jaunatnes stratēģiju);
- dialogs starp ES un jaunatni (strukturēts dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, iesaistot politikas un lēmumu pieņēmējus, ekspertus, pētniekus un citus attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus);
- ES jaunatnes stratēģijas platforma (kas veicina līdzdalības pārvaldību un stratēģijas īstenošanas koordinēšanu);
- uz pierādījumiem balstīti rīki (statistika, rādītāji un datu vākšanas avoti);
Starpnozaru sadarbību ES jaunatnes stratēģijas īstenošanā koordinē ES jaunatnes koordinators Eiropas Komisijā.
IV. Piemēra izpēte
2015. gadā pēc Bitolas Pašvaldības Domes lēmuma, tika izveidota Bitolas Pašvaldības Vietējā Jauniešu Padome kopā ar tās stratēģiju 2014.–2019. gadam.
Bitolas Pašvaldības Vietējās Jauniešu Padomes jaunatnes stratēģijas mērķi bija šādi:
- Veicināt aktīvu sadarbību un iesaistīt jauniešus vietējā politikā;
- Institucionalizēta dialoga veidošana starp pašvaldību un vietējiem jauniešiem;
- Veicināt jauniešu aktīvismu un jauniešu līdzdalību sabiedrībā;
- Neformālās izglītības pieejamības palielināšana vidusskolās;
- Atbalsts jauniešu nodarbinātībai.
Lai īstenotu jaunatnes stratēģiju, tika veikti šādi pasākumi:
- Bitolas jaunatnes padomes locekļu dalība apmācību ciklā, ko Maķedonijā organizēja EDSO, lai palielinātu Maķedonijas Vietējās Jauniešu Padomes spējas;
- Sadarbībā ar pašvaldību sastādīja ikgadēju rīcības plānu, noteica termiņus, prioritārās darbības jomas un izveidoja komandas, kas vadīja katru no piecām prioritātēm;
- Organizēja tikšanos ar vietējām nevalstiskajām organizācijām, vidusskolām, Bitolas Universitāti un dominējošo politisko partiju jauniešu pārstāvjiem;
- Bitolas jaunatnes padomes ikmēneša sanāksmes, lai ziņotu par rīcības plāna īstenošanu, un vajadzības gadījumā iejauktos;
- Jaunatnes stratēģijas īstenošanas rezultātu galīgā analīze un ziņošana Bitolas pašvaldības padomei, izmantojot publisku prezentāciju un debates.
- Prasmju trūkums: šī bija pirmā Bitolas Pašvaldības Jauniešu Padome un tai trūka atbilstošās pieredzes darbā ar vietējiem jauniešiem. Šo izaicinājumu zināmā mērā pārvarēja EDSO misija Maķedonijā, kas organizēja apmācības, kuru mērķis bija uzlabot jauniešu padomes spējas, panākt finansiālu stabilitāti, izveidot tīklojumu, apmainīties ar efektīvu praksi un ievietot vietējās jaunatnes padomes locekļus pašvaldībā;
- Resursu trūkums: lielu daļu Bitolas Pašvaldības Jaunatnes Padomes darbību un darbu ierobežoja resursu trūkums, kas galvenokārt balstījās uz pašvaldības un vietējās sabiedrības sponsoru palīdzību;
- Trūka objektīva un rūpīga rezultātu analīze: ņemot vērā gan Bitolas jaunatnes padomes, gan Bitolas pašvaldības padomes sastāvu un politisko partiju iesaisti abās struktūrās, netika veikta objektīva un konstruktīva darba analīze, kā arī Jaunatnes Stratēģijas īstenošana.
